April 24 2020
Ķumraga bāka

VIDZEME. Gara un pārsteidzoša pastaiga Vidzemes akmeņainajā jūrmalā ar Ķumraga bākas apskati

Beidzot pavasaris ir apciemojis arī mūs, var baudīt pirmās saules peldes, gaisā virmo smarža no ziedošiem ķiršu kokiem, ceļā pavada krāsaini tauriņi un daba ir atmodusies.

Kā Tev patīk pavadīt šādas dienas? Vai Tevi var pierunāt uz pastaigu, un tādu garāku, bet aizraujošu? Mums arī šonedēļ ir jauns galamērķis, kuru Tev ieteikt, šis ļoti patiks tiem lasītājiem, kam patīk pastaigas dabā, bet arī tiem, kuri priekšroku dod savādākai atpūtai – var pielāgot to savai patikai.

Joprojām aktuāls ir jautājums, kā baudīt labo laiku, neskatoties uz valstī un pasaulē izsludināto ārkārtējo situāciju, kas mūs ikdienas gaitās ir ieviesusi tik daudz pārmaiņas. Šis nav iemesls skumt, vienmēr ir varianti, ņem blakām draugu un laižam uz Tūjas pusi!

Tiesa, šī ir visai populāra vieta, pastaigām, taču ja varam aizdoties darba dienā, ideālā variantā pāris stundas pirms saulrieta, domājams, ceļā sastapsiet varbūt tikai pāris citus cilvēkus, kas mēros līdzīgu maršrutu.

Slēdzam iekšā navigāciju un meklējam Vidzemes akmeņaino jūrmalu. Dosimies ceļā pa Via Baltica ceļu, kas noteikti ir viens no labākajiem mūsu valstī, līdz ar to ceļš būs patīkams. Pa ceļam ir skatāmas ļoti daudz interesantas vietas, var iegriezties Saulkrastos, apskatīt arī Liepupes muižu un Liepupes pilskalnu. No šosejas, braucot virzienā no Rīgas, mēs griezīsimies nost no ceļa pa kreisi, uzreiz nākamajā pagriezienā aiz lielā krustojuma, kur satiekas Limbažu un Tūjas ceļš.

Stāvvieta ir labiekārtota, ar galdiņiem, grila vietām, labierīcībām, un pārģērbšanās būdiņām. Šādi laukumi ir divi. Dodamies lejā pa koka kāpnītēm un sākam izbaudīt pastaigu gar jūru.

Vidzemes akmeņainā jūrmala ir dabas liegums, tas stiepjas 12,8 km garumā gar Rīgas jūras līča piekrasti no Tūjas līdz Melekiem. Šī  aizsargātā dabas teritorija tika izveidota jau ļoti sen, aptuveni ap 1957. gadā, kad aptuveni 3 km garš piekrastes posms 200 ha platībā abpus Ķurmragam no Jaunķurmu mājām līdz upes ietekai tika pasludināts par aizsargājamu ģeoloģisko objektu. Tas arī ir iemesls kādēļ, lai sasniegtu Ķumruga bāku ir mērojams ceļš ar kājām gar piekrasti, jo tuvāk piebraukt ar auto nav atļauts, stāvvieta nav paredzēta, un uz to norāda izvietota informācija.

 Pēc tam, jau tuvāk ap 1987. gadu teritorija tika atzīta par kompleksu dabas liegumu, lieki piebilst ka laika gaitā robežas šim liegumam tika mainītas neskaitāmas reizes.  Pats Liegums tika izveidots ar domu, lai spēti aizsargātu Vidzemes jūrmalai raksturīgos un retos biotopus, kopumā šajā teritorijā tika konstatēti 11 Eiropas Savienības Biotopu direktīvas noteikti biotopi, no kuriem 6 ir jūrmalai raksturīgie biotopi. Pārējie ir sausie skujkoki, dažādas pļavas, melnalkšņu staignāji. Noteiktajā Lieguma teritorijā ir divi aizsargājami ģeoloģiski objekti: Ežurgu Sarkanās klintis un Veczemju klintis. Veczemju klintis jau skatāmas tuvāk Salacgrīvas pusei.

Pastaiga gar jūras krastu neatstās Tevi vienaldzīgu, noteikti nē. Tik skaistu pastaigas vietu mūsu komanda baudīja pirmo reizi – jūra, baltās smiltis un līkumota krasta līnija, upītes šķērsošana pār baļķi, stāvais krasts, klinšainie atsegumi, kuru krāsas tonis tik ļoti variē un atšķiras ja uz to skatās saules gaismā, tad šķiet tas ir brūngani sarkanīgā nokrāsā, bet nedaudz saulei norietot ļoti, ļoti tumši sarkanā vīna nokrāsā. Milzīgie akmeņi, daži no tiem pārklāti ar samtainām jūras zālēm, mazie jūras ūdens nopulētie akmentiņi dažnedažādākajās formās un netipiskās nokrāsās un protams – pats galvenais apskates punkts, kas bija pastaigas galamērķis – Ķumraga bāka.

Ķurmraga bāka atrodas Ķurmragciemā, starp citu, tad Ķurmrags ir viens izteiktākajiem zemesragiem, kuru mēs varam lūkot Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastes pusē.

Ķurmraga bāka tika uzcelta 1923 – 1924. jūrniekiem. Šīs bākas augstums ir 13,9 m, tā sastāv no akmens mūrējuma bākas lejasdaļā, virs kura atrodas Zviedrijā izgatavots un pasūtīts pašas bākas metāla korpuss. Bāka senāk spēja zibsnīt ar 0,5 sek. intervālu dienas laikā un 2,5 sek. intervālu nakts stundās. Bākas gaisma bija saskatāma 10 jūras jūdžu (1852 m) attālumā. Stipras vētras laikā Ķumraga bāka tika nogāzta no krasta, kurā tā bija uzcelta un tās gaisma tika nodzēsta, tas notika ap 1967.gadu.

Kopš gaisma izdzisa, tā devusies ceļā, jā Tu nepārklausījies,1980.gadiem bāka ieslīpi atradās stāvā krasta nogruvuma vidū un šodiena tā jau “aizceļojusi” tālāk  no krasta nogāzes uz jūras pusi. Bāku var ļoti labi redzot jau esot aptuveni pusceļā, tā atrodas pašā Ķurmraga galā.

Ir vērts apmeklēt Ķurmraga bāku, ņemot vērā ka pēdējos 50 gadus tā bijusi savā kustībā, var pieļaut, ka šī klejojošā bāka neapstāsies pie sasniegtā, tad jau pēc pāris gadiem būs iespēja doties turp vēlreiz, lai redzētu, cik tālu tā ir devusies.

Apvienojiet grilēšanu labiekārtotajā stāvlaukumā, dodieties pastaigā līdz Ķumraga bākai, uzrīkojiet foto sesiju uz lielajiem akmeņiem pludmalē saulrieta fonā. Pierunājām?

 

Starp citu, mums ir jauna recepte, tieši šim pasākumam: Tītara gaļas šašlika marināde ar kabaci.

Ķer recepti: http://www.instareceptes.lv/titara-galas-sasliks-ar-kabaci/

 

  rekomendē, lai citi zina
Print Friendly, PDF & Email